Biedrība “Zemnieku saeima”, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) iebilst pret iniciatīvu aizliegt izmantot pesticīdus apdzīvotu māju tuvumā, aģentūrai LETA pavēstīja organizācijās.
“Zemnieku saeimas” pārstāvis Sandis Liepa norādīja, ka Saeimā iesniegtajā iniciatīvā par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā prasīts noteikt, ka pesticīdus nav ļauts izmantot viena kilometra rādiusa ap lauku māju, tomēr pie vidējās Latvijas saimniecības ir tikai nedaudz vairāk par trim hektāriem zemes.
“Tas ir traģiski, ka deputāti virza tālāk tik klaji populistisku iniciatīvu, tādējādi apzināti noslogojot deputātus un iesaistītās personas ar papildus neproduktīvu darbu. Laikā, kad mums visiem Latvijā plecu pie pleca ir jāstrādā, lai pārvarētu Covid-19 izraisīto krīzi un noturētu tautsaimniecību, mēs tērēsim laiku, lai spriestu, par cik mēs mazināsim ražotāju konkurētspēju kopīgajā Eiropas Savienības tirgū. Pašreizējā krīze parāda, ka pārtikas ražošana ir viena no stabilākajām nozarēm,” pauda “Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka pašlaik būtu jādomā par to, kā maksimāli stiprināt nozari, kā pievienot vērtību un nodrošināt nodarbinātību visā pārtikas ķēdē.
Jau pašlaik spēkā ir augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumi, un analīzes apliecina, ka tie nodrošina vēlamo rezultātu, ja vien saimnieks tos godprātīgi ievēro. Turklāt Latvija ir to valstu skaitā, kas augu aizsardzības līdzekļus izmanto vismazāk, kā arī augu aizsardzības līdzekļi ir dārgi, un saimnieki neatļaujas tos izmantot nelietderīgi.
LLKA vadītājs Indulis Jansons atzīmēja, ka izmaiņas regulējumā, kas var būtiski mainīt visu lauksaimniecības nozari, vispirms būtu jāsaskaņo ar nozares vairākumu.
“Mūsu trijām organizācijām, kas pārstāv 80% no Latvijas lauksaimniecības nozares, šādās diskusijās būtu jābūt klāt, ne tikai kā klausītājiem,” akcentēja LLKA vadītājs.
Savukārt LOSP pārstāvis un Latvijas Agronomu biedrības valdes loceklis Ringolds Arnītis atzīmēja, ka augu aizsardzības līdzekļi ir neatņemama augkopības sastāvdaļa, lai ražotu pārtikas produktus.
“Tos izmanto, gan mazi, gan lieli lauksaimnieki. Tos izmanto arī mazdārziņu īpašnieki, kuriem nepieciešams apkarot dažādus kaitēkļus. Tāpēc uzskatu, ka tas ir noziegums pret tiem cilvēkiem, kuri dzīvo laukos. Pieņemot šādu iniciatīvu, mēs atteiktos no turpmākas lauksaimnieciskās ražošanas un lauku iedzīvotāju labklājības,” viņš teica
Jau vēstīts, ka iedzīvotāju iniciatīva “Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā” sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savāca 10 000 parakstu. Parakstu vākšana par attiecīgo iniciatīvu sākās 2018.gada nogalē, un kā tās pārstāvis bija norādīts Pāvels Melnis.
Iniciatīvā piedāvāts Aizsargjoslu likumu papildināt ar normu, kas liedz lietot pesticīdus kilometra rādiusā ap vietu, kur kaut vienai personai ir deklarēta dzīvesvieta.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu jāveic uzlabojumi, kas ļautu lauksaimniekiem redzēt platības ap deklarētām dzīvesvietām, kur ir noteikts aizliegums lietot sintētiskus pesticīdu.
Iniciatīvā pausts, ka platībās, kurās būtu aizliegts lietot sintētiskus pesticīdus, varētu lietot bioloģiskus pasākumus augu aizsardzībai, piemēram, dabīgus pesticīdus, tāpat varētu veikt papildu kultivēšanu pret nezālēm.
Vēl lauksaimnieki deklarēto dzīvesvietu tuvumā varētu ierīkot platības “zaļināšanas” maksājuma saņemšanai, kur pesticīdu lietošana nebūtu nepieciešama. Meļņa ieskatā, tādā veidā samazinātos riski, ko personu veselībai var radīt pesticīdi un to atliekvielas.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegumu par pesticīdu neizmantošanu lauku māju tuvumā nodevusi tālākai izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
