Latvijā kopumā šosezon par aptuveni desmito daļu mazāk auzu lauku. Ja nezinām saimniecību īpašniekus, auzu audzētāju saraksts korekti neparāda lielākos šīs kultūras audzētājus.
Lielāko auzu audzētāju topā un arī pirmajā desmitniekā redzam vairākus citvalstu uzņēmējus. Vācijas pilsonis Simons Maksis Barals, patiesā labuma guvējs SIA Barka Invest, ir patiesā labuma guvējs vēl 11 uzņēmumos un vēl divos uzņēmumos viņam pieder 100% akciju. Barka Invest šajā gadā ir vislielākais auzu platību pieteicējs LAD – pavisam pieteikti 712 ha. Cits M. Barala uzņēmums SIA Agro–Bio (reģistrēts Rīgā, Elizabetes ielā 31A–6) ir 12. lielākais auzu platību pieteicējs ar 291 ha platību. Interesanti, ka šajā pašā adresē ir reģistrēti vairāki Latvijas pilsonei Olgai Bugrovai piederoši uzņēmumi, kas arī iekļuvuši lielāko auzu audzētāju topā. Firmas.lv ziņo, ka Olga Bugrova šajā adresē ir reģistrējusi sesto lielāko auzu audzētāju SIA Lilias (pieteikti 374 ha auzu sējumu) un SIA Agro–Eco (topā 19. vietā, pieteikti 255 ha sējumu).
Bugrovai pieder arī otrs lielākais auzu audzētājuzņēmums SIA Dabas pulss (pieteikti 609 ha auzu sējumu), kas arīdzan reģistrēts Rīgā – Krišjāņa Valdemāra ielā 38. Uzņēmums darbojas ar zaudējumiem. Nevienam no trīs Bugrovas auzu audzēšanas uzņēmumiem nav uzrādīti kontaktdati. Lielāko auzu audzēšanas uzņēmuma saimniece ir arī Baralam piederošā SIA Agro–Bio valdes locekle. Tātad Bugrovas uzņēmumos pavisam pieteikti 1238 ha auzu sējumu. Simons M. Barals pieteicis LAD atbalstam 1003 ha auzu sējumu.
Agro Tops sazinājās ar S.M. Baralam piederošo SIA Agro–Bio, lai uzzinātu Rīgā reģistrēto uzņēmumu auzu audzēšanas vietas un šāgada kulšanas rezultātus. No kundzes, kas atteicās ar sevi iepazīstināt, saņēmām atbildi, ka uzņēmums plašsaziņas līdzekļu rīkotajās aptaujās nepiedalās.
Topa pirmajā desmitniekā vēl ir divi Vācijas uzņēmēji, patiesā labumi guvēji SIA Laucienes zemes. Savukārt Igaunijas saimnieks Raimonds Pihlaps ir patiesā labuma guvējs SIA Bio Lauki, kas LAD pieteicis 410 ha lielus auzu sējumus.
Pērn auzu kopraža bija 182 900 tonnu – par 36,5% mazāka nekā gadu agrāk. Vidējā ražība arī bija mazāka – 2,03 t/ha. Gadu agrāk no viena ha kūla vidēji 2,91 t auzu, ziņo Centrālā statistikas pārvalde.
Saimnieki teic, ka auzas šajā gadā novados augušas un kultas atšķirīgi. Piemēram, Kristapa Jansona bioloģiskajā saimniecībā Kūdrāji Aizputē no 40 ha sējumu nokūla 100 t auzu un kūlumu uzreiz par izdevīgu cenu pārdeva AS Dobeles dzirnavnieks. Saimnieki, kas ar pārdošanu kavējās vai nevarēja paspēt nokult, patlaban jau saņem par 50–70 eiro/t mazāku maksu – aptuveni 320 eiro/t. Tomēr daudzviet vērotais sausums un arī ekstrēmais karstums auzām radīja stresu, graudiem bija maza tilpummasa, tāpēc tos varēja pārdot vien atbilstoši lopbarības kvalitātei.
LAD ziņo, ka šajā gadā pavisam deklarēti 70 875 ha auzu sējumu (iespējamas nelielas korekcijas). Vēl 10 992 ha pieteikti kā sējumi, kur auzas audzē ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju. Pērn LAD apstiprināja atbalstam auzu sējumus 77 585 ha platībā – tātad par aptuveni 10% vairāk. Šajā sezonā mazāki nekā pērn ir arī pieteikto auzu sējumu ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju, kurus pērn pavisam pieteica 11 391 ha platībā. Sešpadsmit Latvijas pagastos auzas audzē vairāk nekā 500 ha platībā. Pārliecinoši visvairāk auzu sējumu šosezon bija Madonas novada Ošupes pagastā, kur tie deklarēti 1768 ha platībā. Rēzeknes novada Silmalas pagastā auzas audzēja 894 ha platībā, Tukuma novada Irlavas pagastā – 736 ha, Aizkraukles novada Kokneses pagastā – 723 ha, bet Balvu novada Baltinavas pagastā – 722 ha platībā.
