Kopš 2011. gada lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā 3 reizes. Baltijas valstīs aramzemes vidējā cena ir līdzīga, tomēr visdārgākā tā ir Latvijā, bet lētākā Igaunijā.

Luminor bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas uzskata, ka, visticamāk, cenu kāpums turpināsies, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, turklāt visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir likvīds īpašums, tādēļ kredītiestādes to uzskata par labu ķīlu.

Cenu kāpumu atzīst arī nekustamo īpašumu kompānija Latio, norādot, ka cenu kāpums iepriekšējos gados bijis ar 10%. Uzņēmuma dati rāda, ka lauksaimniecības zeme, kas pirms pāris gadiem maksāja ap 2000 eiro, pašlaik nav lētāka par 2500 eiro, savukārt tā, kuras cena bija 3500 līdz 5000 eiro, pašlaik maksā vismaz 4000 līdz 6000 eiro.¹

„Pirms desmit gadiem hektārs aramzemes Baltijas valstīs maksāja virs 1000 eiro. Kopš tā laika cenas augušas katru gadu. Ja sākotnēji cenu pieauguma ziņā līdere bija Latvija, tad 2015. gadā to apsteidza Lietuva. Pēdējos gados Latvijā un Lietuvā aramzemes cena ir ļoti līdzīga un nedaudz pārsniedz 4000 eiro par hektāru. Visticamāk tuvākajā laikā tirgū nebūs novērojamas būtiskas pārmaiņas, jo zeme ir laba investīcija, un pieprasījums rada spiedienu uz cenu. Esošā ES maksājumu sistēma un lauksaimniecības tehnoloģiju attīstība nosaka to, ka faktiskā atdeve no zemes vienības palielinās, tādēļ aramzemes cenu pieaugumam ir arī daudz racionālu iemeslu,” norāda M.Gurauskas.

Kā svarīgu cenu kāpuma iemeslu šajā gadā viņš min arī karu Ukrainā. Tā kā Ukraina ir būtiska dažādu lauksaimniecības produktu ražotāja un eksportētāja, bet karadarbības dēļ šogad ražošana un eksports būs ļoti apgrūtināts, lauksaimniekiem būs liela interese globālajā tirgū trūkstošo produkciju saražot par salīdzinoši augstākām cenām.

Pēc bankas eksperta  teiktā, Baltijas valstīs lauksaimniecības zemes cena ir saistīta arī ar ražas rādītājiem – būtiskāka cenas palielināšanās novērota 2012., 2013. un 2015. gadā, kad raža bijusi ļoti laba, un lauksaimnieki guva lielākus ieņēmumus.

Saskaņā ar Baltijas valstu statistikas biroju datiem, 2020. gadā hektārs aramzemes Latvijā vidēji maksāja 4181 eiro, Lietuvā – 4127, bet Igaunijā – 3553 eiro.
„Latvijā ir apmēram 2 miljoni hektāru apstrādājamas lauksaimniecības zemes, Lietuvā – ap 3 miljoniem hektāru, bet Igaunijā – mazāk nekā miljons hektāru. Pie mazāka piedāvājuma Igaunijā cenai it kā vajadzētu būt augstākai, tomēr ir otrādāk – Igaunijā lauksaimniecības zeme ir lētāka. To nosaka vairāki faktori. Igaunijā lielākā daļa saimniecību nodarbojas ar piensaimniecību, tādēļ arī pieprasījums pēc auglīgākas, attiecīgi arī dārgākas zemes, ir mazāks, nekā Latvijā un Lietuvā,” saka bankas eksperts.

Par Latvijas lauksaimniecības zemes pirkšanu interesi saglabā arī ārvalstnieki, jo lai arī cenas pieaugums pēdējo 10 gadu laikā ir bijis liels, tā joprojām būtiski atpaliek no zemes cenas Rietumeiropā un Centrāleiropā. Tajā pašā laikā tiek novērota tendence, ka investoru vidū arvien aktuālāki kļūst vēja parki un solārie parki, kas veicina pieprasījumu pēc zemes un tās cenu kāpumu.

¹  latio.lv