No 17. aprīļa Lauku atbalsta dienests (LAD) sācis pieteikumu pieņemšanu uz tiešajiem maksājumiem 2024./2025. gada sezonai. Kādi jaunumi, kas jāievēro pieteikumu iesniegšanā, skaidro LAD direktora vietnieks INDULIS ĀBOLIŅŠ.

– Vai var teikt, ka iepriekšējā maksājumu sezona ir noslēgusies? Kādas mācības ņemtas vērā?

– Aizvadītā sezona bija grūta, jo bija jauni nosacījumi, nebija neviena pasākuma, kam nenomainījās nosaukums. Bija daudz jaunu pasākumu ar jauniem nosacījumiem un plašāka izvēle lauksaimniekiem, kā izveidot katram piemērotāko īstenojamo pasākumu grozu, lai varētu saņemt vismaz tikpat lielu atbalstu kā iepriekš.

Pasākumi ir sadrumstalotāki, ja pirms tam bija 36 dažādas likmes, tad tagad 64. Tas nozīmē gandrīz divas reizes lielāku izvēli.

Neskatoties uz to, LAD tomēr izdevās noturēties pie plānotā maksājumu grafika un oktobrī sākām avansa izmaksas. Ekoshēmām tika pagarināti atskaišu dokumentu iesniegšanas termiņš no 5. novembra līdz 5. februārim. Līdz ar to maksājumus nācās pārcelt uz vēlāku laiku. Uz šo brīdi (16. aprīli – I. T.) izmaksāti ap 95 % no finansējuma, kam lauksaimnieki bija pieteikušies pērn, līdz aprīļa beigām būs izmaksāti arī finansējuma atlikumi ekoshēmās. Tas attiecas uz 6. un 7. ekoshēmu (zālāju apsaimniekošanai un bioloģiskajai lauksaimniecībai, kultūraugu dažādošanai un segums ziemas periodā), kā arī 2. ekoshēmā par atsevišķiem kultūraugiem tiks veikta piemaksa. Vēl atlicis emisiju mazinošas lopkopības atbalsts, kā arī atbalsts biškopībai. Jūnijā būs atbalsts sēklkopībai – šis maksājums ir vēlu, jo tikai maijā beigsies sēklu testēšana.

Zinām, ka pārējām ES valstīm ir gājis dažādi, ir valstis, kas maksājumus iesāka tikai pēc jaunā gada, bijušas dažādas grūtības ar IT sistēmu piemērošanu, jaunu procedūru un pārbaužu ieviešanu, tāpat ar informācijas apmaiņu ar klientiem – zemniekiem. Izskatās, ka esam starp tām valstīm, kas ar šo uzdevumu tika galā salīdzinoši labi un laikus spēja administrēt maksājumus. Iepriekšējo gadu pārcietām nosacīti veiksmīgi.

Lauksaimnieku satraukumu ziemas sezonā ietekmēja fakts, ka pērn bija ļoti nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi – pavasarī salnas, vasarā sausums, sliktas ražas, tad vēl jaunas prasības maksājumu saņemšanai, tas kopā nozarei radīja stresu.

– Lielākās sūdzības ir par birokrātisko slogu, nepieciešamību pildīt ailes Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izveidotajā LIZ pārvaldības sistēmā, iesniegt fotoattēlus. Kādi ir uzlabojumi?

Eiropa pamazām iet prom no principa, ka kontrolēm jāpakļauj 5 % no kopējā atbalsta saņēmēju skaita, tas ir – LAD kontrolierim jādodas uz saimniecību un viss akurāti jāpārbauda. Pieeja mainās, jo tiek izmantoti satelītattēli, kas palīdz veikt attālinātas kontroles. Tomēr ir lietas, ko satelītattēlos neredz, tādēļ ES pieļauj iespēju kontrolēs iesaistīt pašus lauksaimniekus, lūdzot viņiem iesūtīt fotoattēlus. Tas attiecas uz minimālo augsnes apstrādi, to ir ļoti grūti kontrolēt. Ja lauksaimnieks rudenī iesējis ziemājus diskotā platībā, kas nav uzarta, tad nākamā gada vasarā braukt kontrolēt ir bezjēdzīgi, jo nevar noteikt, kā ir notikusi sēja. Līdz ar to ir prasība veikt foto fiksāciju brīdī, kad lauks ir tikko apstrādāts un redzamas iepriekšējo kultūraugu atliekas uz lauka.

Līdzīgi par precīzo tehnoloģiju lietošanu – arī te ir prasība iesūtīt GPS iekārtas failu tehnikai, kas braukusi pa lauku, un ir redzama lauka kontūra, kā arī, kā šī tehnika pa lauku ir pārvietojusies. Šo varēja aizstāt ar fotografēšanu. Tas lauksaimniekiem šķita kā papildu slogs.

Līdz ar to aizvadītajā ziemā notika plašas diskusijas par divām ekoshēmām, kur bija prasība iesūtīt fotogrāfijas un/vai GPS failus. Rezultātā minimālajai augsnes apstrādei vajadzēs fotogrāfijas par 90 % no lauka, tās nav jāiesūta obligāti, bet jāsaglabā vai nu telefonā vai datorā, lai var uzrādīt kontroles brīdī. Savukārt precīzajām tehnoloģijām, ko izmanto AAL lietošanai un mēslošanai, fotogrāfijas nepieciešamas 10 % apmērā. Arī šie faili jāsaglabā datorā vai telefonā.

Mēs tomēr aicinām fotoattēlus uzņemt, izmantojot LAD mobilo lietotni, lai dati būtu pieejami gadījumos, ja telefons sabojājas vai dators nosvilst.

Ieraksti, kas bija jāveic LIZ pārvaldības sistēmā, atsevišķiem pasākumiem vispār ir atcelti, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos saimnieks pie sevis var fiksēt, kad pļāvis vai ganījis konkrēto lauku. Savukārt pieraksti jāsaglabā, ja pretendē uz atbalstu par precīzajām tehnoloģijām un minimālo augsnes apstrādi, kad ir divreizēja herbicīdu lietošana. Šeit saimniekam ir divas iespējas – vai nu turpināt ievadīt datus LIZ pārvaldības sistēmā, otra iespēja – ja saimniecībā darbojas ar kādu citu privātu komerciālu uzskaites sistēmu, var veikt tur. Trešā iespēja – VAAD sagatavos Excel tabulu paraugu, kurās saimnieks varēs fiksēt datumus, daudzumus un devas. Šis dokuments līdz 5. novembrim būs jāiesniedz VAAD vai LAD.

Atgādinu, ka maksājums tiek piešķirts par to, ka saimnieks izmanto precīzās tehnoloģijas, veic augsnes analīzes, plāno slāpekļa devas, līdz ar to informācijai kaut kur ir jāatspoguļojas. Pretējā gadījumā – par ko tad maksājums tiek maksāts?

– Kādas vēl izmaiņas tiešmaksājumu pieteikumos ir šogad?

– Vispirms iesaku pievērst uzmanību termiņiem – pieteikumu iesniegšanas termiņš ir no 17. aprīļa līdz 22. maijam, ar atbalsta samazinājumu – līdz 17. jūnijam.

Mazo saimniecību īpašniekiem, kuriem līdz šim zvanījām, arī turpmāk zvanīsim, un viņiem saglabāsies iespēja iesniegt pieteikumu telefoniski.

Svarīgi – iepriekšējos gadus tika pieļauts maksājums par tā sauktajām ražojošajām papuvēm. Tā kā pasaulē ir pārtikas trūkums, tika pieļauts, ka papuvēs drīkstēja audzēt kultūraugus, piemēram, kviešus, kartupeļus, dārzeņus. Šogad šādas iespējas nebūs. Līdz ar to saimniecībām, kam jānodrošina prasība par 4 % neražojošo platību uzturēšanu, var pieteikumos iekļaut grāvjus, koku pudurus. Papuves varēs nosegt ar slāpekli piesaistošiem kultūraugiem, kur jāapņemas nelietot augu aizsardzības līdzekļus (AAL), vai arī ar starpkultūrām, tas nozīmē – kad novākti kultūraugi šajā platībā, no 1. septembra līdz 30. oktobrim jātiek audzētai starpkultūrai, tādējādi nodrošinot 4 % neražojošo platību prasību. Starpkultūrām palielināts augu sugu skaits, kas var tikt izmantots maisījumos.

Ekoshēmā, kur jāveic augsnes analīzes, to derīguma termiņš ir noteikts 5 gadi īpaši jutīgajās teritorijās, bet pārējā Latvijā termiņš palielināts līdz 7 gadiem.

Emisiju mazinošā lopkopībā ir precizējums par fotogrāfijām – tās jāiesniedz tikai pirmajā saistību gadā. Tātad – tiem, kuri šogad pieteiksies pirmo reizi, būs jāiesniedz fotogrāfijas. Jābūt redzamām sausām, tīrām guļvietām, nodrošinātai dzirdināšanai utt. Barības devas, ēdināšanas plāns gan jāiesniedz reizi gadā. Jāatzīst, ka ir saimnieki, kuri pērn iesūtīja fotogrāfijas, kurās ir acīmredzami dzīvnieku labturības pārkāpumi, šos gadījumus esam nodevuši pārbaudei PVD. Ja saimnieks pretendē un atbalstu par paaugstinātu dzīvnieku labturību, tad iesūtīt foto, kur redzamas govis kūtsmēslos līdz ausīm… Skaidrs, ka saimniekam nav izpratnes par dzīvnieku turēšanu.

Ir atvieglojumi biškopjiem – atbalstam varēs pieteikt kadastrus, kas nav lauku blokos, tātad – meža zemes, krūmājus. Var neiesūtīt lietošanas tiesības, tās pieprasīsim izlases veidā.

Ir dažas lietas, kas jāpārbauda, pirms sniedz pieteikumu. Pirmkārt, jāpārbauda, vai pieteikti visi atbalsta veidi. Pērn ar šo bija lielas problēmas, bija daudz jaunu atbalsta veidu, un ne vienmēr lauksaimnieki saprata, uz kuru atbalstu var pieteikties, uz kuru nevar. Pat ja pieteikuma iesniegšanu uztic kādam citam, vēlams pārliecināties, ka ielikti ķekši visos atbalsta veidos.

Atgādināšu, ka sistēmā redzami divu veidu brīdinājumi. Viens brīdinājums par kļūdu, tātad – kaut kas ir nepareizi aizpildīts, otrs ir brīdinājums – kaut kam jāpievērš uzmanība, bet tas neliedz iesniegt pieteikumu. Piemēram, ja laukam nav pielikts kultūrauga kods, tā ir kļūda, kas jālabo – kods jāpievieno konkrētajam laukam. Ja kultūraugu dažādošanā vai ziemas segumā neizpildās kāda no prasībām, nav pievienots kāds kultūrauga kods, tas nenozīmē, ka pieteikumu nevar iesniegt. Iesniegt var, bet jāpārbauda, vai pieteikums ir pareizi izpildīts, un atbalsts tiks maksāts, tiesa, ar samazinājumu atkarībā no tā, cik liela ir neizpilde.

Noteikti vajadzētu atcerēties par termiņiem, tostarp, ka VAAD līdz 5. novembrim jāiesniedz informācija, vai jāiesniedz fotogrāfijas emisiju mazinošai lopkopībai. Pērn LAD bija ļoti pretimnākošs, atgādināja par termiņu izpildi, šogad iesakām pašiem šos darbus piefiksēt un izdarīt.

– Būs stingrākas sankcijas?

– Sistēma jau redz, kad kas ir iesniegts, līdz ar to, piemēram, ja informācijas iesniegšana nokavēta par 10 dienām, tad atbalstu vairs nevar izmaksāt.

– Pērn LAD speciālisti zemniekiem daudz palīdzēja ar atbalstu, zvanīja, atgādināja un informēja individuāli gan par to, ka nav notikusi pieteikšanās kādam no atbalsta veidiem, gan par termiņiem. Šogad šādu zvanu nebūs?

– Mēs skatīsimies pēc iespējām. Pērn ļoti daudzi neizprata atbalsta veidus, tādēļ šāda atgādināšana notika. Iespēju robežās to turpināsim, bet mums jāraugās, lai tas notiktu tādā veidā, kas neradītu problēmas kontrolējošām iestādēm, tajā skaitā EK auditiem. Tādēļ arī pērn tika pagarināti termiņi, piemēram, vēl augustā tika atvērta papildu pieteikšanās, lai pieteikumu iesniedzēji varētu salikt trūkstošos ķekšus, bet tas mums samazināja laiku kontrolei un pārbaužu veikšanai. Tas notiks, bet ne tika lielā apmērā kā pērn.

Vēl par kļūdām. Aicinu pasekot līdzi platībām, kas tiek pieteiktas proteīnaugu atbalstam – āboliņam jābūt vismaz 50 % augu maisījumā. Ar gadiem šādās platībās proteīnaugu īpatsvars mēdz samazināties. Šādus laukus vairs nevajadzētu deklarēt ar 760. kodu.

Pērn bija liela ažiotāža par zaļām joslām, ko varēja pieteikt atbalstam, kur bija nepieciešams atstāt 4 vai 8 metru platās joslas. Problēma bija, ka netika ievēroti noteiktie platumi. Ja joslas ierīko gar ceļu, tad jāievēro, ka ceļa konstrukcijas nevar ietilpt zaļajā joslā – lai arī ceļa malā un grāvī aug zāle, tomēr zaļā josla sākas no grāvja malas uz lauka pusi. Pērn bija atkāpes, jo zaļās joslas ierīkoja samērā vēlu, veģetācija nepaspēja saaugt, jo bija sausums, bet principā šīm joslām jābūt zaļām, sezonas laikā tās nedrīkst uzturēt, diskojot vai kā citādi apstrādāt, uzturēšana var notikt, tikai pļaujot.

Aktuāli tiem, kam ir pilnībā vai daļēji bojā gājuši ziemāju sējumi. Ja saimnieks izvēlas saglabāt šo platību apsētu ar attiecīgo kultūraugu, tad, piesakoties atbalstam, jāliek tas pats rapša vai cita ziemāja kods. Ja saimnieks izvēlas pārsēt bojā gājušos sējumus ar citu kultūraugu, tad jāliek jaunais kultūrauga kods. Tā kā ir prasība nodrošināt laukam ziemas segumu, tad pieteikumā jānorāda, ka ir nodrošināts cita veida segums. Šādus laukus fotografēt nevajag. Atbalsts būs aprēķināts pēc jaunā kultūrauga koda.  

UZZIŅA

Platību maksājumu sezona 2024

• Pieteikšanās no 17. aprīļa. Pamattermiņš 22. maijs, ar samazinājumu līdz 17. jūnijam.
• Standartizlaides vienības šogad ir samazinātas uz 300 eiro/ha (auzas, griķi utt.), iepriekšējā gadā tie bija 400 eiro/ha;
• Nebūs ražojošās papuves, kur varēja audzēt graudaugus, dārzeņus. 4 % neražojošās platības varēs nodrošināt arī ar starpkultūrām un slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem (lucerna, āboliņš, zirņi, lauku pupas u.c.). Par šo platību nepiešķir 2. ekoshēmas maksājumu.
• Starpkultūras papildinātas ar šādiem augiem: vasaras ripsis, ziemas rapsis, ziemas ripsis, vasaras kvieši, mieži.
• 5. ekoshēmā augšņu analīzes jāveic reizi 7 gados, bet īpaši jutīgajās teritorijās reizi 5 gados.
• Fotoattēlus nevajag: 2. ekoshēmā (kaļķošana).
• Fotoattēli nepieciešami, uzrādāmi pēc LAD pieprasījuma: 4. ekoshēmā – fotoattēli no 90 % laukiem, kur veikta minimālā augsnes apstrāde (diskošana); 5. ekoshēmā – 10 % lauku fotoattēli.
• Līdz 5. novembrim iesūta LAD vai VAAD augšņu agroķīmiskās analīzes, mēslošanas plānus un faktisko AAL izlietojumu.
• Atbalstam par zaļajām joslām: tās uzturamas periodā 25. jūnijs–15. septembris.
• Biškopības atbalstam var pieteikt arī kadastrus, kas nav lauku blokos. Lietošanas tiesības tiks pieprasītas izlases kārtībā.
• Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība – jāsūta tikai barības analīzes un ēdināšanas plāni, fotoattēlus sūta tikai 1. pieteikšanās gadā. Par antibiotiku lietošanu nav jāziņo PVD, bet saimniecībā uztur reģistru un kontroles gadījumā uzrāda kontrolējošajām iestādēm.
• Īstermiņa aizdevums no ISIP 60 eiro/ha, piesakāms no 17. aprīļa, kopā ar platību maksājumu pieteikuma iesniegumu.
• Pasākumam “Bioloģiskā lauksaimniecība” lauksaimnieks uztur lauku vēsturi pie sevis un sertificējošās iestādes pārbauda to;
• Pasākumam “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” lauku vēsturi saimniecība uztur pie sevis, tā nav jāsūta LAD vai VAAD;
• Vidi saudzējošās dārzkopības atbalstam lauksaimnieks uztur informāciju pie sevis un VAAD skata to pārbaudēs saimniecībā.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja