Pēdējo 10 gadu laikā lauksaimniecības zemes cena Latvijā pieaugusi teju trīs reizes, taču tā joprojām būtiski atpaliek no Polijas un vēl jo vairāk no Nīderlandes; vērtētāji piecu gadu laikā prognozē cenu kāpumu par 30–50%.

To rāda SIA Latio pētījums. “Eiropas valstīs ir ne tikai dažāda lauksaimniecība, bet arī ļoti radikāli atšķiras zemes cenas,” pētījuma datus rāda SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins. Viņš spriež, ka ir grūti salīdzināt aramzemes hektāra cenu – Nīderlandes teju 70 000 eiro un Latvijas 3 400 eiro.

Dati rāda, ka Nīderlandē aramzeme ir divas reizes dārgāka, nekā tā ir Itālijā, un pat 2,5 reizes dārgāka nekā Lielbritānijā, nedaudz pārsteidzoši, ka piektā visdārgākā aramzeme ir Slovēnijā – 18 800 eiro par ha, kas ir dārgāk nekā Dānijā.

Savukārt Baltijas reģionā aramzeme visdārgākā ir Lietuvā, kur vidēji tās cena ir 4 000 eiro/ha, kam seko Latvija ar 3 900 eiro/ha un Igaunija ar 3 500 eiro/ha.

Kā pārsteigums tiek vērtēta aramzemes cena Polijā, kur tā sasniegusi 11 000 eiro/ha, kaut arī Ungārijā analogas zemes cena ir tikai 4 900 eiro, Slovākijā – 3 800 eiro. Savukārt ilggadīgo zālāju zemes cenas lielākoties ir par kārtu zemākas nekā aramzemei. Piemēram, ja Itālijā aramzemes vidējā cena ir 34 200 eiro, tad ilggadīgo zālāju platībām tikai 15 300 eiro par ha. Līdzīga aina ir arī citās valstīs, izņemot Slovēniju, kur aramzemes un ilggadīgo zālāju viena hektāra cenas ir ļoti tuvas – 18 800 eiro un 18 000 eiro. Latvijā ilggadīgo zālāju zemes cena ir ap 2 200 eiro, kamēr aramzemei vidēji – 3 900 eiro par hektāru.