Latvijā ar likumu aizliegts izplatīt sēklas, kurās konstatēts ĢMO piejaukums. Taču ikgadējās uzraudzības laikā šādu gadījumu konstatēja atbildīgie dienesti – Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ņēma paraugus, bet “Bior” veica paraugu analīzes.
Zemkopības ministrijā (ZM) noskaidroju, ka vasaras rapšu vienas partijas sēklas materiāla paraugiem konstatēts ģenētiski modificētā rapša līnijas RT73 (lieto arī apzīmējumu GT73) piejaukums.
Ministrija informē, ka konkrēto rapsi ir atļauts lietot ES pārtikā un dzīvnieku barībā un tas nerada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai.
Latvijas ĢMO zinātniskā ekspertu komisija, sniedzot atzinumu par konkrēto vasaras rapša sēklu paraugā konstatēto ĢMO klātbūtnes radīto draudu līmeni cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, norādījusi, ka piejaukuma apjoms vasaras rapša šķirnē ir zem kvantificēšanas sliekšņa un šādā gadījumā nav zinātniska pamatojuma konkrēta draudu līmeņa videi noteikšanai.
Vienlaikus komisija norāda, ka jebkurš ģenētiski modificētais rapsis var radīt risku videi, līdz ar to pirmo reizi pieņemts lēmums konkrētās partijas sēklu sējumus iznīcināt.
Kāds var būt risks videi? Pētījumu rezultāti rāda, ka rapsis ir spējīgs veidot dzīvotspējīgas savvaļas populācijas ārpus kultivētām teritorijām, tas pazīstams kā suga, kas savu reproduktīvo īpašību dēļ viegli apgūst jaunas teritorijas.
Turklāt rapsis ir pašapputes augs, taču augus apputeksnē arī vējš un kukaiņi, tādējādi pastāv risks gēnu pārnesei ar ziedputekšņiem.
VAAD sazinājies ar sēklu izplatītāju un noskaidrojis saimniecības, kas iegādājušās minētās sēklu partijas materiālu. Tika konstatēts, ka daļa pārdoto sēklu iesētas 22 saimniecību apsaimniekotajos laukos 843,33 ha platībā.
Šie lauki atrodas Vidzemē un Latgalē. Savukārt sējai neizmantotais sēklas materiāls atgriezts izplatītājam, kam tas ir jāatdod atpakaļ ražotājam.
Jau uzsākta apsēto sējumu iznīcināšana ar ķīmiskām un mehāniskām metodēm atkarībā no auga attīstības stadijas konkrētajā laukā, lai nepieļautu auga izziedēšanu, tādējādi novēršot iespēju piejaukumam saziedēties ar citiem augiem.
Lai novērstu to, ka laukos izsētā sēkla varētu uzdīgt arī vēlākā posmā, laukos noteikti ierobežojumi divas sezonas sēt krustziežu dzimtas augus – rapsi un ripsi –, kā arī saimniekam ir jāveic uzraudzība un sadīgušie rapši jāiznīcina.
VAAD sola veikt uzraudzību par sējumu iznīcināšanas pasākumu un turpmāko ierobežojumu izpildi. Sēklas materiāla ievedējs SIA “BASF” jau apņēmies lauksaimniekiem izmaksāt kompensācijas par radītajiem zaudējumiem.
Savukārt ZM plāno piešķirt papildu finansējumu kontroles pastiprināšanai ĢMO kontrolei sēklās un augu pavairojamajā materiālā.
Kā noskaidroju VAAD, kopš 2018. gada katru gadu izlases veidā veic 40 pārbaudes un sēklu un augu pavairojamā materiāla paraugu ņemšanu testēšanai ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) klātbūtnes noteikšanai.
2018. gadā sešos paraugos konstatēta ĢMO klātbūtne atsevišķos petūniju šķirņu stādos, un šo šķirņu stādi tika izņemti no tirdzniecības.2021. g. divos paraugos, to skaitā vienai vasaras rapša sēklu partijai, tika konstatēta ĢMO klātbūtne.
Jautāju VAAD, cik daudz pārbaužu tiek veikts un cik liels finansējums tiek atvēlēts pārbaužu veikšanai. Izrādās, kopš 2018. gada ik gadu tiek piešķirti vien 8680 eiro, lai veiktu 40 pārbaudes un noņemtu 40 paraugu izmeklējumus sēklās un pavairošanas materiālā.
Ņemot vērā nule kā atklāto gadījumu, VAAD šogad nepieciešams veikt papildu 10 pārbaudes un paraugu ņemšanu, kā arī 66 papildu pārbaudes, lai veiktu uzraudzību 22 saimniecībās, kurās izsēta sēklu partija ar ĢMO piejaukumu, kā arī trīs papildu pārbaudes tirdzniecības vietās.
VAAD lēš, ka kontroles veikšanai turpmākajiem gadiem nepieciešams finansējums ap 30 tūkstoši eiro. Līdz šim Latvijā pieredzes ar sējumu iznīcināšanu nav bjis, bet citās dalībvalstīs, piemēram, Francijā, šādi gadījumi ir bijuši jau agrāk.
