Latvijai plānveidīgi jāvirzās uz mērķi samazināt pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā, kas jau tiek darīts saskaņā ar Eiropas Savienības un valsts politiku, nevis jānosaka praktiski nerealizējami aizliegumi lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā, aģentūrai LETA pauda zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts, komentējot sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savāktos vairāk nekā 10 000 parakstu aizlieguma lietot pesticīdus apdzīvotu lauku māju tuvumā ieviešanai.

Kā skaidroja amatpersona, jau patlaban ES stratēģija paredz virzību uz lielāku bioloģisko platību palielināšanu, kā kontekstā tostarp plānots samazināt pesticīdu lietošanu par 50%.

“ZM ieskatā, pareizi ir plānveidīgi virzīties uz šo mērķi, nesasteidzot ar dažādām dzīvē praktiski, iespējams, nerealizējamām iniciatīvām,” viņš teica.

Eglīts arī pauda viedokli, ka attiecīgā iniciatīva satur nerealizējamu kritēriju, par apdzīvotām lauku mājām uzskatot tādas, kur deklarējies kaut viens cilvēks. Lai gan tur, iespējams, neviens nedzīvo.

“Ir ļoti daudz Latvijas cilvēku, kas ir pametuši Latviju un aizbraukuši uz Lielbritāniju, Īriju un citām valstīm, bet juridiski deklarēti Latvijā,” viņš skaidroja.

Tāpat iniciatīvā piedāvātais attālums, kādā aizliegts lietot pesticīdus, no lauku mājas ir pārāk liels aprobežojums tiem cilvēkiem, kuriem pieder lauku mājas, bet kuri nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.

LETA jau ziņoja, ka “Manabalss.lv” savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, lai ieviestu aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvotu lauku māju tuvumā. Parakstu vākšana tika sākta 2018.gada nogalē.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Pāvels Melnis. Viņaprāt, lai pasargātu laukos dzīvojošo personu veselību, būtu jāaizliedz lietot pesticīdus viņu dzīvesvietu tuvumā.

Iniciatīvā piedāvāts noteikt, ka Aizsargjoslu likums ir jāpapildina ar normu, kas aizliedz lietot pesticīdus viena kilometra rādiusā ap vietu, kur kaut vienai personai ir deklarēta dzīvesvieta.

Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir jāveic uzlabojumi, kas ļaus lauksaimniekiem redzēt platības (apļus) ap deklarētām dzīvesvietām, kur ir noteikts aizliegums lietot sintētiskus pesticīdu. Datu iegūšanai varētu izmantot Iedzīvotāju reģistra datus.

Iniciatīvas autori skaidro, ka lauksaimnieki platībās, kur ir aizliegts miglot sintētiskus pesticīdus, var lietot bioloģiskus pasākumus augu aizsardzībai, piemēram, dabīgus pesticīdus, var veikt papildu kultivēšanu pret nezālēm.

Vēl lauksaimnieki deklarēto dzīvesvietu tuvumā var ierīkot platības “zaļināšanas” maksājuma saņemšanai, kur pesticīdu lietošana nebūtu nepieciešama.

Tāpat iniciatīvas paskaidrojumā teikts, ka līdz ar attiecīgās iniciatīvas ieviešanu dzīvē samazināsies riski, ko personu veselībai var radīt pesticīdi un to atliekvielas.

Uzlabosies bioloģiski sertificētas produkcijas kvalitāte, ja to ražo maza saimniecība, kas ir intensīvās lauksaimniecības platību ieskauta.

Tāpat faktiski laukos dzīvojoši cilvēki, kas kaut kāda iemesla dēļ ir deklarēti citur, būs motivēti deklarēties savā faktiskajā dzīvesvietā laukos.