Virziens uz lielākām platībām

Latvijā kopumā rapšus pērn audzēja 2468 saimniecībās – par 35 saimniecībām mazāk nekā gadu agrāk, ziņo Centrālās statistikas pārvalde (CSP). Vidējā ražība salīdzinājumā ar gadu agrāk kritusies par 0,2 t/ha jeb 6,5%. Visvairāk rapšus pērn audzēja lielsaimnieki – 75 saimniecības audzēja rapšus vismaz 300,1 ha platībā, pavisam 38 172 ha platībā, kas veido 27,2% no kopējās 146 889 ha platības. Otrs lielākais īpatsvars – 17,1% – bija 367 saimniecībām, kas rapšus audzēja 50–100 ha lielā platībā. Visvairāk – 1132 saimniecības – rapšus audzēja līdz 20 ha platībā.

Pērn pieaudzis lielo rapšu audzēšanas saimniecību (rapšu platība pārsniedz 200,1 ha) īpatsvars. Kāpums bija vērojams arī saimniecību grupā, kas rapšus audzē no 100 ha līdz 150 ha platībā un grupā no 20 ha līdz 50 ha. Par 2,1% mazāks ir mazo rapšu audzētāju (rapšu sējumu platība līdz 20 ha) īpatsvars.

Ziemas rapšu visvairāk Zaļeniekos

LAD apkopotie skaitļi rāda, ka pērn ziemas rapšus vismaz 1000 ha platībā audzēja 30 pagastos. Visvairāk šo kultūru audzēja Zaļenieku pagastā – 2723,7 ha, Sesavas pagastā – 2612,6 ha, Viesturu pagastā – 2237,2 ha, Codes pagastā – 2213,6 ha, Jaunpils pagastā – 2169,8 ha un arī Glūdas pagastā, kur atbalstīti rapšu sējumi 2063,2 ha platībā. Redzam, ka lielāko rapšu platību pagastu pirmajā sešiniekā ir trīs Jelgavas novada, divi Bauskas novada un viens Tukuma novada pagasts. Gadu agrāk rapšus vairāk nekā 1000 ha platībā audzēja četras saimniecības, pērn – divi rapšu audzētāji.

Lielāko ziemas rapšu audzētāju grupā pirmās divas vietas saglabā divas Bauskas novada saimniecības – Gailīšu pagasta ZS Uzvara–Lauks un Viesturu pagasta ZS Sējas. Trešajā vietā no 6. vietas gadu agrāk pērn uzkāpa Codes pagasta ZS Eriņi, kas ziemas rapšus audzēja 924 ha platībā (gadu agrāk 943 ha). No 11. vietas uz 4. vietu pērn izvirzījās arī Īslīces SIA PS Līdums, kur rapši pērn auga 874 ha (gadu agrāk 780 ha) platībā.

Lielākais ziemas rapšu audzētājs SIA Uzvara–Lauks naudas apgrozījums pērn bija 7,9 milj. eiro – par 4,7% mazāk nekā gadu agrāk. Uzņēmums nopelnīja 1,036 milj. eiro – vairāk nekā divas reizes mazāk nekā gadu agrāk, ziņo firmas.lv. Gada pārskata vadības ziņojumā naudas apgrozījuma kritums skaidrots ar iegūtās graudu ražas samazinājumu (kvieši nokulti par `18,9% mazāk nekā gadu agrāk), bet peļņas kritums – ar minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu cenas strauju kāpumu.

Uzvara–Lauks audzē arī graudus, lauka pupas, zirņus un graudaugu sēklu. Uzņēmumam, kura vienīgais īpašnieks ir Arnis Vējš, pieder arī muzejs un kafejnīca atpūtas kompleksā Miķelis.

Uzvara–Lauks pērn arī vairāk nekā 3,8 milj. eiro ieguldīja lauksaimniecībā izmantojamās zemes pirkšanai un lauksaimniecības tehnikas pirkumiem. Pērn īstenots arī ES atbalsta projekts, kurā par 995 299 eiro graudu kaltē Čikstes nopirkti graudu glabāšanas torņi, kā arī veikta sēklas materiāla attīrīšanas ēkas būvniecība. 2022. gadam Uzvara–Lauks vadība noteikusi piecus vissvarīgākos stratēģiskos mērķus, tostarp kviešu sēklas materiāla pārdošanas daudzuma celšanu, līdz 85% palielināt pārtikas kviešu pārdošanu, par 20% samazināt energoresursu patēriņu kultūraugu audzēšanā, celt darbaspēka kvalifikāciju, kā arī ieviest jaunas metodes un preparātus kultūraugu audzēšanā un zemes apstrādē.

Starp desmit lielākajiem ziemas rapšu audzētājiem ir trīs uzņēmumi ar citvalstu kapitālu.

Lielākais vasaras rapšu audzētājs – Latgalē

Vasaras rapšu platību pērn visvairāk bija Indras pagastā – 423,8 ha, Maļinovas pagastā – 384,9 ha, Daukstu pagastā – 371,1 ha, Mālupes pagastā – 305,9 ha, Suntažu pagastā – 242,4 ha un Valmieras pagastā, kur saimnieki vasaras rapšus audzēja 234,2 ha platībā. Četri lielāko vasaras rapšu audzētāju pagasti atrodas Vidzemē, divi Latgalē un viens Zemgalē. Vasaras rapši vairāk nekā 200 ha platībā pērn audzēti desmit saimniecībās (gadu agrāk – piecās). Vismaz 200 ha lielā platībā vasaras rapšus pērn audzēja sešas saimniecības, gadu agrāk – piecas.

Pirmajā vietā lielāko vasaras rapšu audzētāju sarakstā pērn bija Indras pagasta ZS Vaicuļevas, kas gadu agrāk bija 11. lielākā ziemas rapšu audzētāja ar 811 ha lielu platību un 50 lielāko vasaras rapšu audzētāju sarakstā nebija iekļauta. Maļinovas pagasta ZS Ainava 2020. gadā vasaras rapšus audzēja 322 ha platībā un bija lielākā vasaras rapšu audzētāja valstī. Pērn Valērijam Ančevskim piederošā saimniecība otro reizi pārsniedza 1 milj. eiro apgrozījumu (pirmo reizi 2012. gadā) un lielāko rapšu audzētāju sarakstā atkāpās uz otro vietu. Trešā lielākā vasaras rapšu audzētāja pērn bija Suntažu pagasta SIA Agro Vatrane, kuras patiesais labuma guvējs ir Lietuvas pilsonis. 2020. gadā pirmie trīs lielākie vasaras rapšu audzētāji (ZS Ainava, ZS Riekstiņi, ZS Mitkes) bija Latgales pagastu saimnieki. Pērn pirmajā trijniekā ielauzās SIA Agro Vatrane no Vidzemes. No desmit lielākajām vasaras rapšu audzēšanas saimniecībām pērn viena bija ar citas valsts kapitālu.